Kas ir miso?

Šoreiz es pastāstīšu vairāk par miso.

Soja ir viens no barojošākajiem augiem pasaulē, iespējams, olbaltumvielām bagātākais. Bet problēma ir tāda, ka šādas olbaltumvielu koncentrācijas produktus mūsu ķermenis ir grūti absorbēt: tie nesadalās visas aminoskābes un sastāvdaļas, kuras mūsu ķermenis spēj pārvērst. Tāpēc tiek izmantotas dažādas metodes, lai padarītu šīs olbaltumvielas pieejamākas. Vienkāršākais ir ilgstoši mērcēt un vārīt sojas pupas. Bet tas tiešām prasa ilgu laiku, un tomēr daļa aminoskābju paliek nesagremojamā formā. Un tas ir šausmīgi neērti. Vēl viens veids, kā apstrādāt sojas proteīnu, ir hidrolīze, bet nejauciet to ar tauku hidrogenēšanu. Hidrogenētu sojas proteīnu izmanto, piemēram, buljonos.

Līdz ar to pārtikā biežāk tiek izmantoti dažādi pārstrādāti sojas produkti. Daži no tiem ir mazāk vērtīgi (kā, piemēram, sojas gaļa), bet daži ir ļoti vērtīgi. Raudzētie sojas produkti tiek uzskatīti par visvērtīgākajiem. Būtībā, tas arī ir miso. Tā pamatā ir sojas pupas, citas sastāvdaļas var būt rīsi vai mieži. Krāsa un garša ir atkarīga no sastāva un fermentācijas laika. Jo gaišāka miso pasta, jo maigāka garša un īsāks fermentācijas laiks. Tumšā miso garša ir intensīvāka. Tas var būt fermentēts no vairākiem mēnešiem līdz vairākiem gadiem.

Fermentācijai tiek izmantoti mikroorganismi (sēnītes), piemēram, Aspergillus sēne. Bet var būt arī citi. Viņi sadala sojas aminoskābes elementos, kas ir sagremojami un mums ļoti noderīgi. Iespējams, esat dzirdējuši arī vārdu koji. Tas ir viens no fermentācijas starpproduktiem.

Kādi ir tā ieguvumi? Pirmkārt, visdažādākās aminoskābes. Sojas pupās tās visas ir, un, pateicoties fermentācijai, mēs tās visas varam uzņemt. Tātad – koncentrētas augstas kvalitātes olbaltumvielas. Arī mikroelementi (šeit, kā norāda daži avoti: cinks, mangāns, varš, K vitamīns utt.), Omega-3. Dažādi polifenoli (tāpat kā eļļās). Šķiedrvielas. Kaloriju minimums. Tas ir par priekšrocībām: sirds un asinsvadu sistēmai, cukura līdzsvaram, zarnām. Zinātnieki nav vienisprātis par to, cik lielā mērā šīs labās īpašības ir attiecināmas uz pašu soju un cik - uz fermentēšanu. Acīmredzot uz abiem. Ne velti šis produkts tik daudzus gadu tūkstošus ir izmantots kā ikdienas uzturā, īpaši Ķīnā un Japānā. Japānā miso tiek pieminēta jau kopš 10. gadsimta pirms mūsu ēras.

Jebkurā gadījumā, tas ir ļoti koncentrēts pārtikas produkts, kas, ēsts nelielā daudzumā, nodrošina salīdzinoši lielu uzturvielu daudzumu, īpaši tās, kas ir salīdzinoši reti sastopamas. Turklāt tas palīdz regulēt cukura līmeni un tam nav kaloriju - patiešām mūsdienu ēdiens.

Tāpat kā visi koncentrētie pārtikas produkti, tas nav lēts. Bet tas tiešām pietiek ilgam laikam.

Sojā, kā jau minēju, ir visu veidu aminoskābes, tātad glutamīnskābe, no kurām tiek ražots dabīgais glutamāts (nevis sintētisks!) - gluži kā tomāti, raugs. Tā rezultātā sojas produkti bieži tiek iekļauti mērcēs un buljonos.

Miso pastu visbiežāk izmanto kā zupas sastāvdaļu. No tās pagatavo arī mērces. Miso vienmēr jāpievieno gatavošanas beigās, lai samazinātu barības vielu zudumu. Atradu sviestmaizes recepti - uz maizes uzklāj sinepju pastu, bet tai virsū tahini pastu. Un tai virsū uzliek avokado. Es to sauktu par ēdiena "bombu"...

Starp citu, ir ļoti svarīgi, lai miso būtu bioloģiska, jo tas ir sojas produkts. Un sojas pupas bieži tiek modificētas, kas netiek atļauts bioloģiskajās saimniecībās.

Tiem, kas lasa angļu valodā par miso, vairāk informācijas lasiet šeit.

Autore: Veselīga dzīvesveida pētniece Guoda Azguridienė.