Vai veselīgs ēdiens var būt garšīgs?

17.07.2015
Vai veselīgs ēdiens var būt garšīgs?

Diez vai mēs atradīsim strīdīgāku jautājumu. Vieni teiks, ka veselīga pārtika var būt tikai tā, kuru sabalansē dietologi, aprēķina kalorijas un uzturvērtību normas; citi - ka veselīga ir termiski neapstrādāta pārtika; vēl citi - ka tikai augu izcelsmes; vietēji audzēta; tā, kuru lietoja mūsu vecāki; tā, kas man garšo.

Galu galā mēs iegūsim divas galējības. Pirmkārt, veselīgs uzturs nav man pieejams, jo ir tik daudz dažādu un bieži vien pretrunīgu faktoru, kas jāņem vērā, tāpēc nav vērts pat sākt. Otrkārt, es ēdu to, kas ir garšīgs, un man tas ir veselīgi.

Tāpat kā visos galējības gadījumos, arī tajos ir zināma patiesība, bet tas noteikti nav pietiekami, lai padarītu tos ievērošanas vērtus. Patiesībā veselīgs uzturs ietver sevī daudzus faktorus, starp kuriem ir grūti orientēties. Pārtikai jābūt svaigai, nepiesārņotai ar ķīmiskām vielām (ekoloģiskai), barojošai (bagāta ar olbaltumvielām, mikroelementiem, vitamīniem u.t.t.), pēc iespējas dabīgākai (lai saglabātu dabīgo uzturvielu attiecību, to dabisko raksturu), uzturam jāatbilst individuālā organisma vajadzībām, gremošanai un visos aspektos pieņemamai (garšīgai).

Tā kā tikai svaigs ēdiens satur vērtīgas barības vielas, dabīgs - labi sagremojas un neatstāj kaitīgas vielas (toksīnu vai lieko kilogramu veidā), tikai ekoloģiskā pārtika izvairās no ĢMO, pesticīdiem un palielina ticamību, ka šie produkti saturēs mūsu vēlamās uzturvielas. Tikai individuāli izvēloties ēdienu atbilstoši organisma īpašībām un gaumei, Jūs varat sagaidīt, ka organisms to veiksmīgi sagremos.

Tāpēc nešķiet ļoti praktiski skaitīt kalorijas un atsevišķus mikroelementus, lai gan patiešām ir noderīgi kaut nedaudz izprast patērējamo produktu sastāvu un īpašības. Piemēram, ir vērts zināt, ka kakao satur ļoti daudz kaloriju, bet pupiņu augi ir "liesi". Ka žāvētie augļi satur diezgan daudz dzelzs, bet, teiksim vistas gaļā (kaut arī tā ir gaļa) tās nav. Ka jogurts nav viegli sagremojams produkts, it īpaši, ja to sajauc ar ogām vai augļiem. Ka augļu un dārzeņu sulas (pat tīrās) ir ēdiens nevis dzēriens. Ka cepumos arī var būt vitamīni (ja tie ir izgatavoti, piemēram, no pilngraudu miltiem).

Nav sevišķi praktiski ierobežot sevi tikai ar pašu vai tuvinieku audzēto un ekoloģisko pārtiku, taču izmantot izdevību tādu pārtiku lietot uzturā pēc iespējas biežāk ir patiešām noderīgi. It īpaši, ja runa ir par produktiem, kas sastāda mūsu ikdienas uzturu.

Ne sevišķi praktiski un visiem pieņemami lietot uzturā tikai nepārstrādātus produktus (piemēram, pirkt miltus, nevis maizi; graudaugus, nevis pārslas, augļus, nevis sulu u.t.t.), taču izlasīt sastāvu noteikti ir tā vērts.

Nav vērts negatīvi novērtēt katru jauno pārtikas apstrādes tehnoloģiju - dažas no tām uzlabo pārtikas kvalitāti (piemēram, ļauj produktiem ilgāk palikt svaigiem, neizmantojot ķīmiskus konservantus un augstu temperatūru). Tomēr noteikti ir ieteicams un iespējams izvairīties no visiem rafinētiem produktiem: rafinētām eļļām, rafinētiem miltiem, rafinēta cukura un sāls. Jo tie nav ne barības vielām bagāti, ne svaigi, ne dabīgi, ne arī viegli asimilējami un bieži vien kaitīgi. Tikai lētāki nekā dabīgie analogi.

Nav īpaši veselīgi baidīties no visām pārtikas E piedevām, jo starp tām ir pilnīgi nevainīgas sastāvdaļas, piemēram, krāsviela biešu sulā vai kurkuma, vai cepamā soda, kas uzbriedina mīklu. Bet, ja Jūs pērkat neekoloģiskus produktus, kaitīgāko E vielu iegaumēšana noteikti noderēs (sertificēti ekoloģiski produkti nesatur kaitīgas E vielas to audzēšanas un ražošanas standarta dēļ).

Galu galā patiešām nav saprātīgi ēst tikai to, kas ir garšīgs, lai gan garšai ir nozīme. Tā kā tikai garšīgs ēdiens tiek labi sagremots un sniedz ieguvumus, ko no tā sagaidām. Garša un smarža palīdz mums atšķirt svaigus produktus no bojātiem, novērtēt kvalitāti un izvēlēties to, kas mums piemērots.

Varbūt pareiza ir otrā galējība - ēst tikai to, kas ir garšīgs un nepārdzīvot? Diemžēl nē. Galvenokārt tāpēc, ka masveidā ražotiem ēdieniem parasti pievieno pārtikas un garšas pastiprinātājus. Tie maldina mūsu maņas un signalizē par svaigu un barojošu produktu, kura tur nemaz nav. Pietiek ar dažiem e-nātrija glutamātiem, vēl vienu krāsvielu un aromatizētāju.

Otrkārt, lai paļautos tikai uz savām sajūtām, mums tās būtu ļoti labi jāzina. Tomēr šī ir reta spēja.

Parasti mēs izvēlamies nevis to, ko signalizē mūsu ķermenis, bet gan to, ko vēlas mūsu prāts (acis). Un tās vēlas skaistu, spīdīgu, labi reklamētu, saldu un taukainu ...

Tātad, lai ēstu to, kas mums labi garšo, mums vajadzētu izvēlēties svaigu, dabīgu, ekoloģisku ēdienu un tādējādi atgūt spēju atpazīt tā īpašības no izskata, smaržas un garšas. Ir arī vērts neaizmirst sava prāta viltības un mēģināt to nodalīt no priekšstatiem par garšīgu-bezgaršīgu, patīkamu-nepatīkamu. Galu galā mazi bērni rīkojas tāpat - ja ēdiena tēls nešķiet pieņemams, viņiem tas jau negaršo.

Tieši bērniem vispievilcīgākie šķiet krāsainie iepakojumi un skaistie trauciņi. Tomēr pieaugušiem cilvēkiem ir vairāk iespēju kontrolēt savas spontānās vēlmes un ņemt vērā vienu otru racionālu ieteikumu. Darot to apzināti, ēdiens, kas iepriekš varbūt šķita nepievilcīgs, kļūst garšīgs. Un, iespējams, visnopietnākais pārmetums veselīgam ēdienam - ka tas ir bez garšas - izzūd.

Autore: Veselīga dzīvesveida pētniece Guoda Azguridienė. Raksts no portāla Grynas.lt (2012)

leaf
Reģistrējieties jaunumu vēstulei un saņemiet -10% atlaidi nākamajam pirkumam