Par labām eļļām virtuvē: linu, saulespuķu un citām

GRYNAS.lt jau ir rakstījis par dažāda veida eļļām. Mēs vēl nediskutējām par Lietuvā populārākajām eļļām - saulespuķu, linu un rapšu eļļu.

Vispirms par tām un tad īsi par retāk izmantotajām, bet, noteikti, ne sliktākajām eļļu izvēlēm. Ļaujiet atgādināt, ka es runāju tikai par nerafinētām, auksti spiestām eļļām. Jo rafinētas nav ne diskusiju, ne baudīšanas vērtas.

Linsēklu eļļa

Linsēklu eļļa ir vislabāk pazīstama ar tās vērtīgo un reto sastāvu. Tā ir īpaši bagāta ar omega3 taukskābēm, kuras, pēc dietologu domām, mūsdienu cilvēks patērē mazāk, nekā vajadzētu. Linsēklas, tāpat kā Spānijas salvijas (chia) sēklas, ir visbagātākais omega 3 avots, kas neatpaliek no populārās zivju eļļas. Starp citu, linsēklu garša ir pat nesalīdzināma. Tomēr tikai tādā gadījumā, ja linsēklu eļļa ir svaiga.

Linsēklu eļļas lielākais trūkums ir jutība pret gaismu un temperatūru, pat, ja to pareizi uzglabā ilgāk nekā trīs mēnešus, tā neiztur, jo kļūst rūgta. Cilvēkiem, kuri iebilst pret linsēklu eļļu tās garšas dēļ, es ļoti ieteiktu to nogaršot vēlreiz, pievēršot uzmanību kvalitātei. Jo, ja linsēklu eļļa tiek izspiesta nepareizi, pat svaigākais produkts jau ir novecojis. Ja iekārta ir jaudīga vai veca, spiešanas laikā paaugstinās temperatūra un eļļa oksidējas - kļūst rūgta. Eļļa vairs nav piemērota lietošanai. Protams, mēs tikai sezonāli gatavojam ēdienus ar linsēklu eļļu, mēs to nekādā veidā nesildām un uzglabājam ledusskapī. Linsēklu eļļa vislabāk der pie kartupeļiem un skābētiem kāpostiem.

Saulespuķu eļļa

Droši vien visizplatītākā un nespecifiskākā garša ir atrodama saulespuķu eļļā. Tai, atšķirībā no linsēklu eļļas un olīveļļas, nepiemīt rūgtums. Ir divu veidu nerafinētas saulespuķu eļļas. Tā, kas ir paredzēta salātiem un citu gatavo ēdienu papildināšanai, tiek iegūta no tāda saulespuķu veida, kurā dominē polinepiesātinātās taukskābes (omega 6). Tā ir jutīga pret temperatūras svārstībām, un nav piemērota karsēšanai, ātrāk bojājas. Saulespuķu eļļa, kura ir paredzēta cepšanai, tiek izgatavota no cita saulespuķu veida. Tajā dominē mononepiesātinātās taukskābes, un tā ir daudz stabilāka. Ar to var īslaicīgi apcept un sautēt. Parasti ražotājs raksta, kam šī eļļa paredzēta, un būtu lietderīgi ievērot šos ieteikumus.

Kaņepju eļļa

Vēl viena ar Omega 3 bagāta eļļa ir kaņepju. Daži pētnieki īpašu uzsvaru liek uz veselību veicinošo Omega 3 un Omega 6 taukskābju attiecību kaņepju eļļā. Kaņepju eļļa ir eļļa ar plašāku garšu spektru, plašākam ēdāju lokam nekā linsēklu eļļa. Tā ir arī daudz stabilāka - tā paliek svaiga apmēram 9 mēnešus. Un tā nav jāuzglabā ledusskapī, pietiek, ja to atdzesē. Kaņepju eļļa ir piemērota salātu, putru, zupu, kartupeļu un citu ēdienu pagatavošanai. Lietuvā līdz šim tā nav ieguvusi popularitāti, taču ir atļauts audzēt šķiedru kaņepes un tas sniedz cerību, ka tā varētu reiz kļūt populāra.

Rapšu eļļa

Viena no vispretrunīgākajām eļļām ir rapšu eļļa. No vienas puses, tās taukskābju sastāvs ir lielisks, daudzveidīgs, un ietver sevī arī Omega3. Rapsis aug mūsu platuma grādos, tas ir vietējas izcelsmes augs. Tomēr šī eļļa vairāk mīlēta un cienīta tiek Vācijā un Skandināvijas valstīs. Tomēr ĢMO risks nopietni apdraud rapsi, tāpat kā sojas pupiņas. Jo īpaši tāpēc, ka valsts oficiālā nostāja nesakrīt ar to, kas cilvēkiem jau ir zināms no savas pieredzes - pirmajā teikts, ka ĢMO izplatība tiek kontrolēta, otrajā - ka tas tā nav. Jebkurā gadījumā, ja izmantojat rapšu eļļu, izvēlieties tikai ekoloģisku, jo ekoloģiskās saimniecības standartā ir iekļauta ĢMO kontrole.

Vēl viens ievērojams rapšu eļļas trūkums ir tās īpatnējā garša. Dažiem cilvēkiem ir grūti absorbēt šo eļļu, tādēļ, degustējot to pirmo reizi, ievērojiet mēru. Rapšu eļļa, tāpat kā saulespuķu, var būt un var nebūt piemērota cepšanai - izlasiet, kas ir rakstīts uz etiķetes.

Riekstu eļļas

Vēl viena eļļa, kas satur Omega 3 ir valriekstu eļļa. Tā ir nevainojama savā sastāvā un izcila pēc garšas. Piemērota visiem un tai piemīt patīkama garša. Tā ir viena no nedaudzajām eļļām, kura patīk bērniem. Tā ir jutīga un nestabila eļļa, kurā dominē polinepiesātinātās taukskābes, tāpēc tā nav piemērota karsēšanai. Vislabāk tā garšo svaiga.

Eļļu izspiež ne tikai no valriekstiem, bet arī no citiem riekstiem: mandelēm, lazdu, ciedras, Brazīlijas, argana, makadāmijas riekstiem. Tās visplašāk izmanto kosmētikā, taču tās ir arī lieliski piemērotas pārtikai. Riekstu eļļās (izņemot valriekstu un ciedru) ir vairāk mononepiesātināto skābju, tāpēc tās ir diezgan stabilas un piemērotas karsēšanai. Lieki piebilst, ka tās ir garšīgas, bet, protams, daudz dārgākas nekā no sēklām izspiestās. Ājurvēda iesaka mandeļu eļļu bērnu uzturam (un ādas kopšanai) - tā ir viena no maigākās garšas eļļām.

Avokado eļļa

Arī avokado eļļai ir diezgan maiga piegarša un stabilas īpašības. Taukaina, maiga un mīksta, kā pats avokado, šī eļļa ir piemērota dažādu mērču un papildinājumu pagatavošanai ar garšvielām vai zaļumiem. Tikmēr ķirbju sēklu eļļai, it īpaši, ja tajā ir vismaz neliela daļa grauzdētu sēklu, ir tik daudz aromāta, ka nekas vairāk nav vajadzīgs: bez garšaugiem, bez garšvielām un bez etiķa. Ja salāti sanāca ne pārāk garšīgi, nedaudz pielejiet avokado eļļu, un garša tiks izglābta. Ķirbju sēklu eļļa tiek novērtēta arī tautas medicīnā kā pretparazītu līdzeklis, to iesaka vīriešu prostatas profilaksei.

Es rakstīju par virtuvē atrodamām eļļām, pamatojoties uz to, kuras no tām ir pieejamas un kādus jautājumus cilvēki uzdod visbiežāk. Kuru izvēlēties, ir katra personīga izvēle. Pat eksperti nav vienisprātis par dažādu veidu eļļu vērtību. Domāju, ka esam vienisprātis par to, ka eļļai jābūt auksti presētai, izgatavotai no kvalitatīvām izejvielām un pēc iespējas svaigākai. Izmantojot ekoloģiskās eļļas, Jūs izvairīsieties no pesticīdu atliekām, ĢMO un citām neēdamām lietām. Tomēr, salīdzinot tādas pašas kvalitātes eļļas, nav vienotas atbildes, vai labāka ir saulespuķu, rapšu, palmu vai kokosriekstu eļļa.

Ja cilvēks Vācijā ir studējis uzturu vai līdzīgu priekšmetu, viņš teiks, ka labākā no visām eļļām ir rapšu eļļa. Ja, piemēram, Lielbritānijā, tad kaņepju eļļa, ja Itālijā, tad nav šaubu, ka olīveļļa, ja Lietuvā, tad visticamāk, ka linsēklu eļļa. Daļēji viņiem visiem ir taisnība, jo viņi ir šīs tēmas eksperti. Bet šeit ir arī citi argumenti - ieradums, ieguvumi u.t.t. Mēs kā patērētāji uzvaram tikai no viedokļu dažādības - mēs varam izvēlēties, kas mums ir vajadzīgs un, kas mums garšo. Varbūt attiecībā uz īpašībām, sastāvu un citu pieejamo informāciju, vai varbūt tīri intuitīvi - no šī auga smaržas, garšas un tēla.

Autore: Veselīga dzīvesveida pētniece Guoda Azguridiene. Raksts ņemts no portāla Grynas.lt (2013 g.)