„Jau saulīte“ un krēmi

„Saulīte“ ir piemērota dzejai un dzejniekiem, bet, runājot par kosmētiku, mēs uzreiz nomainām plati, un saule kļūst vairs ne par labu feju, sargu un glābēju, bet par ļaunu raganu, kas ar brīvajiem radikāļiem sabojā mūsu ādu. Tehniski to sauc par oksidatīvo stresu, un ir ieteicams no tā izsargāties ar sauļošanās līdzekļiem.

Bet varbūt nevajadzētu tā uzbrukt un uzreiz mainīt plati. Saules ietekme uz mūsu ādu var būt gan pozitīva, gan negatīva. Izstāstīsim par saules aizsarglīdzekļiem, gadījumiem un motīviem.

Kāpēc aizsargāt ādu no saules? Kopumā ir 4 iemesli, divi medicīniski un divi kosmētiski:
1. Ilgstoša saules iedarbība provocē dažādas ādas slimības, no kurām vissatraucošākā ir vēzis. Tas, ko nozīmē „ilgstoša uzturēšanās“, ir atkarīgs no konkrētas ādas un ķermeņa kopumā. Šis risks jānovērtē speciālistam, pamatojoties uz medicīniskiem kritērijiem.
2. Saules iedarbība var izraisīt alerģiskus vai citus izsitumus. Riski ir ļoti individuāli, bet viegli ierobežojami. Ja sāk parādīties reakcija, ir zīme, ka saule ir jāierobežo vismaz uz kādu laiku.
3. Saule iedarbojas uz ādu kā oksidētājs, tādējādi paātrinot novecošanās procesu. Ja āda saņem pārāk daudz saules, tās spēja noturēt mitrumu var tikt traucēta. Tādā gadījumā āda izžūst, nokarājas, zaudē gludumu un mirdzumu – visas īpašības, ko mēs saistām ar skaistu ādu. (Tas, cik daudz ūdens nozīmē ādai, ir patiešām apbrīnojami – vien tā zaudēšana padara ādu neglītu). Tā var arī zaudēt pretestību, atvieglojot ādas parazītu un dažādu neestētisku veidojumu parādīšanos. Mēs varam kontrolēt šo procesu, ierobežojot saulē pavadīto laiku un izmantojot kosmētiku (ieskaitot sauļošanās līdzekļus).
4. Šobrīd ir ļoti populārs viedoklis, ka saule visos gadījumos postoši ietekmē ādu, iznīcinot kolagēnu, bojājot dziļos ādas slāņus. Tie, kas ievēro šādas teorijas, iesaka ārā bez sauļošanās līdzekļa nebāzt pat degunu.

Es vēlos apspriest pēdējos divus – saules aizsarglīdzekļu kosmētiskos iemeslus. Bet iesākumā jāatbild uz dabīgu jautājumu – ja saule nodara tik lielu kaitējumu ādai un rada tik daudz risku, kāpēc vispār tajā būt? Galu galā nav ļoti grūti lietot šo aizsargkrēmu.

Pirmais iemesls, kas jau ir parādījies, ir tas, ka saule ir absolūti nepieciešama D vitamīna sintēzei. Tā ir vajadzīga pat tad, ja lietojam D vitamīna uztura bagātinātāju, pretējā gadījumā tā absorbcija var būt traucēta. D vitamīna deficīts ir atzīts par daudzu hronisku fizisku un garīgu traucējumu (arī vēža) cēloni, un tāpēc to nevajadzētu pieļaut. Pēdējos gados, uzsverot aizsardzību no saules ādas vēža dēļ, cilvēki ir stipri ierobežojuši laiku, ko pavada saulē, un tas ir saistīts ar D vitamīna deficīta epidēmiju, kas piemeklējusi cilvēci.

Otrs iemesls ir tāds, ka krēmi nebūt nav nekaitīgi. Parastie ķīmiskie sauļošanās līdzekļi izmanto ļoti lielu daudzumu spēcīgu un riskantu vielu – nav pārsteigums, ka krēms ar ķīmiskas reakcijas palīdzību bloķē saules gaismas iekļūšanu ādā (nemaz nerunājot par parastajām kosmētikas sastāvdaļām – sintētiskām smaržvielām, konservantiem, minerāleļļām). Dabīgus un ekoloģiskus sauļošanās līdzekļus ražo ar fiziskiem filtriem (cinka oksīds un titāna dioksīds), no sauļošanās eļļām, kurās ir aizliegta nanodaļiņu izmantošana. Tie paši ir ādai nekaitīgi. Tomēr, tāpat kā ar jebkuru citu sauļošanās līdzekli, D vitamīna uzsūkšanās ir traucēta.

Tātad, kā vienmēr, kad runājam par veselīgu dzīvesveidu, nekādu burvju tablešu vai „one fits all“ (lat. viens der visiem) padoma nav. Ir tādi paši saprātīguma principi: mērenība un sava ķermeņa pazīšana. Ir arī diezgan skaidri gadījumi, kad saules aizsarglīdzekļi ir absolūti nepieciešami, jo saules stari būs neparasti spēcīgi un, iespējams, ādai radīs stresu:

• Ziemā dodoties uz siltajām zemēm.
• Dodoties kalnos gan ziemā, gan vasarā.
• Atrodoties uz ūdens, arī tad, ja tas ir tikai uz īsu brīdi.
• Atrodoties saulē vienā pozā (piemēram, guļus, lasot, braucot ar velosipēdu).
• Agrā pavasarī, kad āda vēl nav „nogaršojusi“ sauli, un tā ir asa. It īpaši tad, ja diena ir vējaina.

Šādos gadījumos es noteikti ieteiktu uzklāt sauļošanās līdzekli un uzklāt to arī bērniem. Uzmanīgi uzklājiet uz visa ķermeņa, kas būs saules iedarbībā – ne tikai uz deguna, vaigiem un pleciem. It īpaši, ja tas ir kalnos, ūdenī vai siltajās zemēs.

Visos citos gadījumos ir iespējams pilnīgi iztikt bez aizsargkrēma vai uzklāt to tikai uz vietām, kas apdeg visvairāk. Ādai patiešām ir nepieciešama rūpīgāka kopšana. Ādas kopšanai ikdienā izmantojiet tonizējošu, mitrinošu krēmu. Pirms došanās saulē, noteikti uzklājiet ar antioksidantiem bagātu mitrinātāju vai eļļu. Vasarā ļoti noderīgi ir dabīgie eļļas serumi, kas izgatavoti no īpašām antioksidantiem bagātajām mežrozīšu, smiltsērkšķu un avokado eļļām. Vasarā kokosriekstu eļļa ir lieliski piemērota visam ķermenim, sejai un matiem – tā aizsargā un atvēsina, un kukaiņiem tā ļoti nepatīk. Aizsardzībai pret sauli ir piemērots arī šī sviests, jojoba, olīveļļa.

Kāda varētu būt problēma? Nepieciešams uzklāt ne tikai uz sejas, bet arī ķermeņa, un tas prasa laiku. Tas ir slinkums. Īpaši tie, kuriem nav bailes no saules un pirms katras iziešanas nelieto saules aizsargkrēmu.

Kādu aizsardzību nodrošina dabiskās eļļas SPF ziņā? Aptuveni SPF6. Ja bez jebkāda aizsardzības līdzekļa āda apdeguma dēļ pēc 20 min. sāktu kļūt sarkana, izmantojot eļļu vai serumu (vai krēmu, kas bagāts ar eļļām un antioksidantiem), mēs varam būt saulē 20×6 = 120 min. = 2 stundas. Tas ir vairāk nekā pietiekami. Galu galā ilgstoša atrašanās atklātā saulē nav nekas labs ne tikai ādai, bet arī visam ķermenim.

Šajā sakarā es vēlos jums atgādināt, ka skaitlis blakus SPF norāda tikai laiku, tas nenozīmē filtra „biezumu“ vai izturību. Tātad, ja neplānojat atrasties saulē bez iespējas izkļūt no tās saprātīgā laika posmā, nav nepieciešams uzklāt krēmus ar augstāko SPF ciparu. Un jo īpaši nav nepieciešams ar tiem iesmērēt bērnus, jo bērniem ir īpaši slikti ilgstoši uzturēties saulē un viņi sasvīst, tāpēc krēms notek un aizsardzības vairs nav.

Āda apdeg tad, kad tā ir pakļauta saules gaismai. Protams, ja pirmajā atvaļinājuma dienā, iepriekš nerādot ķermeni saulei, plānojam apgulties pagulēt saulē, mēs visticamāk vilsimies. Un arī vilsimies. Bet, ja mēs pamazām pieradināsim ādu pie saules, tai nebūs stresa, tikai ieguvumi. Protams, tas prasa lielāku uzmanības pievēršanu savam ķermenim. Bet pūles atmaksājas – mēs saņemam visu – gan D vitamīnu, gan sauli ar noskaņu, ko tā nes, un drošu un skaistu iedegumu.

Autore: Veselīga dzīvesveida pētniece Guoda Azguridiene