Argāna riekstu eļļa

27.10.2014
Argāna riekstu eļļa

Argāna koks, tāpat kā Āfrikas sviesta koks, pieder pie gutaperčas jeb (latīņu: Sapotaceae) dzimtas un ir vienīgā sapotisko augu suga, kas aug Āfrikas kontinentā Sahāras Ziemeļos Āfrikā Marokas dienvidrietumos un tur veic nozīmīgu ekoloģisko funkciju, proti, pateicoties augstajam sausuma izturības līmenim, argāna koks savā ēnā aizsargā apkārtējos augus no izkalšanas. Un šī koka saknes var sasniegt pat 30 (!) metrus, tādējādi aizsargājot augsni no erozijas. Lai gan agrāk argāna koki bija plaši izplatīti Eiropas dienvidu un Āfrikas ziemeļu reģionos, šodien to augšanas vietas ir saglabājušās tikai Marokas dienvidrietumos, Suso-Massa-Dra reģiona līdzenumos. Šī iemesla dēļ 1998. gadā šis reģions tika iekļauts UNESCO biosfēras rezervātu sarakstā. Argāna koki ir Marokas īpašums un tur tie ir aizsargāti. Berberiem, senajiem Marokas iedzīvotājiem, ir tiesības tos izmantot, taču viņiem nav tiesību kokus traumēt vai nocirst tos.

Plaši izmantoto eļļu izspiež no dzeltenīgajiem, plūmju lieluma augļu kauliņu kodoliem. Augļi tiek vākti no zemes, jo pats koks ir aizsargāts ar asiem ērkšķiem. Tikai kazas spēj uzkāpt pa šiem kokiem un ēst lapas un augļus no zariem. Reģionā nelabprāt tiek runāts par faktu, ka kazu nesagremotie argāna rieksti tradicionāli tiek izmantoti arī eļļas presēšanai. Tāpēc ir uzņēmumi, kas uzsver, ka eļļa tiek izspiesta tikai no riekstiem, kas savākti no zemes. Tomēr fakts ir tāds, ka ražas novākšanas periodā, t.i., laika posmā no jūlija līdz augustam, kazām nav atļauts ganīties argāna plantācijās. Starp citu, ir vērts pieminēt, ka Marokas varas iestādes aizliedz eksportēt argāna riekstus, ir atļauts eksportēt tikai presētu eļļu.

Argāna eļļu presē divos dažādos veidos. Pirmais ir tradicionālā veida spiešana, kas ir ilgs un smags darbs. Argāna riekstus berberu sievietes savāc ar rokām un izņem kodolus no riekstiem. Pēc tam tos žāvē, apcep un sagrūž starp diviem dzirnakmeņiem, kamēr iegūst mīkstu masu. Iegūtajai masai pievieno siltu ūdeni un ar rokas presi izspiež vērtīgo argāna eļļu. Visbeidzot, tā ir gatava. Tradicionālā manuālā presēšana ražo ļoti maz argāna eļļas - no 100 kg augļu 10 stundās izspiež tikai 1 litru argāna eļļas. Pēc prof. Z.Charroufs teiktā, ražošanas procesā izmantotais ūdens saīsina eļļas derīguma termiņu.

Otrs veids, kā iegūt argāna eļļu, ir ar mehāniskās preses palīdzību. Paplašinoties eļļas tirdzniecībai sieviešu kooperatīvos, arvien vairāk izmanto mehāniskās eļļas preses un nerūsējošā tērauda filtrus, lai aizstātu laikietilpīgās manuālās eļļas preses. Šādus pasākumus izmanto daži kooperatīvi, kuri eļļu iegūst, neizmantojot ūdeni, kā arī darbojas labākos sanitāros apstākļos. No negrauzdētiem riekstiem mehāniski izspiestai eļļai piemīt smalks, unikāls aromāts.

Argāna eļļa ir bagāta ar vērtīgām vielām. Piemēram, tā satur oleīnskābes (Omega 9), linolskābes (Omega 6) un palmitīnskābes maisījumu, padarot to par vienu no nedaudzajām eļļām, kas aptver plašu taukskābju klāstu. Šai eļļai ir neparasts skābju sastāvs: ļoti reti sastopamais sterīna sotenols, alfa spinasterols un tokoferols (70% alfa-tokoferols) uztur ādas dabiskās funkcijas un kavē oksidācijas procesus. Vairāki pētījumi ir parādījuši, ka sterīna sotenolam ir pretvēža iedarbība. Ir zināma arī šo divu sterīnu stimulējošā iedarbība uz ādas šūnām. Tā rezultātā argāna eļļa tiek plaši izmantota kā efektīvs līdzeklis pret novecošanu. Papildus fitosterīniem un tokoferoliem argāna eļļas nepārziepjojamo vielu frakcija sastāv no karotinoīdiem, triterpēna spirtiem, ksantofiliem (kas pieder pie karotinoīdiem) un ogļūdeņražiem. Argāna eļļā ir daudz tokoferola (E vitamīna) un polifenolu un tā ir izturīgāka pret oksidāciju nekā olīveļļa.

ARGĀNA EĻĻA satur: oleīnskābi (aptuveni 45–48%), linolskābi (aptuveni 31–35%), palmitīnskābi (aptuveni 12–15%), stearīnskābi (aptuveni 5–6%). Nepārziepjojamās vielas (aptuveni 1%): fitosterīni (alfa spinasterols un šotenols), alfa-tokoferols (aptuveni 62 mg/100 g tokoferola ar apmēram 70% alfa-tokoferola), karotinoīdi, triterpēna spirti, ogļūdeņraži.

Pēc izspiešanas zeltaini dzeltenas krāsas, pēc filtrēšanas nedaudz dzeltenīga argāna eļļa ir lieliski piemērota ne tikai virtuvē vai kā barojošs produkts ikdienas uztura papildināšanai, bet arī kā kosmētikas kopšanas līdzeklis, īpaši sausai un nobriedušai ādai. Kosmētikas ražošanai tiek izmantota negrauzdētu argāna riekstu eļļa. Tāda, kā to marokāņi izmanto kosmētikā. Šī eļļa labi uzsūcas ādā un saglabā mitrumu tajā. Pateicoties plašajam taukskābju klāstam, kam raksturīga īpaša oleīnskābes, palmitīnskābes un linolskābes kombinācija, tas ir arī ļoti labs kopšanas līdzeklis neveselai ādai. Argāna eļļa tradicionāli tiek izmantota dažādām ādas slimībām, piemēram, dermatozei, pūtītēm vai ādas alerģijām. Sajaucot to ar citām eļļām (kas satur polinepiesātinātās taukskābes, piemēram, mežrozīšu eļļu vai granātābolu eļļu), argāna eļļa ilgstoši atjauno ādas barjeras funkciju un ir lieliski piemērota nobriedušas un problemātiskas ādas kopšanai. Aptur ādas novecošanās procesu. To var izmantot tīru vai sajaukt ar citām, iecienītām eļļām. To var izmantot kopā ar krēmu vai losjonu. Argāna eļļai ir brīnišķīga ietekme ne tikai uz ādu, bet arī uz matiem, tā atjauno sausu un bojātu matu stāvokli, mitrina, nostiprina, padara matus gludākus, spīdīgākus un vieglāk ķemmējamus. Argāna eļļu var lietot gan pirms, gan pēc galvas mazgāšanas. Īpaši noderīgi ir papildināt matu maskas ar šo eļļu, ieteicama pilīte pat matu šampūnā vai kondicionierī.

Argāna eļļa ir patiešām pārsteidzoša pēc sava sastāva un īpašībām, taču nevajadzētu aizmirst, ka, iegādājoties šo eļļu, tās kvalitāte un ražotājvalsts ir ļoti svarīga. Tā kā argāna eļļa ir ļoti populāra, gadās, ka ražotāji to vilto, atšķaidot ar lētākām eļļām, un, protams, ka nenorāda to sastāvu. Tas ir neizbēgami arī labi pazīstamu zīmolu eļļās. No vienas puses, tas tiek darīts, lai vēl vairāk pagarinātu eļļas kalpošanas laiku, kaut arī argāna eļļa tāpat ir viena no visizturīgākajām, no otras puses, lai palielinātu eļļas daudzumu, bieži argāna eļļu tūristiem pārdod tieši uz ielas vai tirgū. Tas patiešām ir sarežģīti tīru eļļu atšķirt no atšķaidītas, tāpēc visefektīvāk tas būs pārbaudāms tikai laboratorijā. Būtiskas novirzes no argāna eļļai raksturīgajām taukskābju vidējām vērtībām, palīdz atklāt viltojumus. Piemēram, eļļā var būt vairāk oleīnskābes vai linolskābes. Atšķaidīšanai bieži izmanto saulespuķu vai pat nevērtīgo minerāleļļu. Argāna riekstu eļļa parasti satur aptuveni 45-48% oleīnskābes, 31-35% linolskābes, 12-15% palmitīnskābes un apmēram 5-6% stearīnskābes.

Daži pārdevēji pārdod "kosmētisko argāna eļļu". Parasti tā ir nerafinēta, bet dezodorēta (apstrādāta ar tvaiku līdz 250°C) eļļa, lai noņemtu nevēlamas smaržas. Dezodorēta eļļa pircējam var šķist pievilcīgāka, taču, apstrādājot to tik augstā temperatūrā, tā kļūst mazāk vērtīga. Jāapzinās, ka argāna eļļas cena dažādiem pārdevējiem var atšķirties pat par 200%. Izvēloties eļļu, noteikti pievērsiet uzmanību attiecīgajiem sertifikātiem, kas norāda produkta dabīgumu un ekoloģiskumu, kas nodrošina kvalitāti. Tīrai, nedezodorētai un augstas kvalitātes eļļai jābūt tai raksturīgai krāsai un aromātam.

Vācu ražotāju Ölmühle Solling ekoloģiskā argāna eļļa nāk no argāna riekstiem, kas audzēti Marokas biosfēras rezervātā. Kvalitāti garantē pastāvīga kontrole. Marokas eļļu Vācijā papildus pārbauda arī neatkarīga laboratorija. Tas nodrošina, ka eļļa ir kvalitatīva un neatšķaidīta. To izspiež aukstā veidā, bet lielākoties nevis ar rokām, bet gan ar maigām presēm. Tas ir saistīts ar arvien pieaugošo pieprasījumu pēc argāna eļļas. Lai izspiestu vajadzīgos daudzumus, tiek pilnveidota ražošana un izveidoti kooperatīvi.

Rakstu sagatavoja Brigita Rimkūne.

Saistītie produkti

leaf
Reģistrējieties jaunumu vēstulei un saņemiet -10% atlaidi nākamajam pirkumam