Vai virsmu tīrīšanas līdzekļi var būt kaitīgi veselībai? Uzzini, kā rūpēties par veselību, veicot mājas uzkopšanu

Mēs mājās izmantojam ļoti daudz dažādu tīrīšanas un veļas mazgāšanas līdzekļu, taču joprojām pārāk reti aizdomājamies par to ietekmi uz veselību. Tāpēc ir vērts zināt ķīmisko tīrīšanas līdzekļu riskus un atrast tiem dabiskākas alternatīvas.

Piemēram, „Etamine du Lys“ jau 30 gadus Francijā ražo drošus, augu izcelsmes mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļus. Lielākā daļa produktu ir sertificēti saskaņā ar „Ecocert“ ekoloģisko tīrīšanas līdzekļu standartu, kas apliecina, ka tie ir videi nekaitīgi un izstrādāti, ievērojot modernākos zaļās ķīmijas principus.

Katra tīrīšanas līdzekļa sastāvs veidots no rūpīgi atlasītām un pārbaudītām dabīgām sastāvdaļām. Tīrīšanas līdzekļu pamatā ir cukurs (no cukurbietēm) un graudi (auzas, kvieši). Šīs sastāvdaļas ir franču izcelsmes un nesatur ĢMO. Tāpat tiek izmantotas augu izcelsmes eļļas – no kokosriekstiem, palmām, kopras. „Etamine du Lys“ līdzekļu sastāvā tiek izmantotas arī ekoloģiskas un 100 % dabīgas ēteriskās eļļas. Tām ir ne vien patīkams aromāts, bet arī tīrošas īpašības.  

„Etamine du Lys“ bieži veic testus neatkarīgās laboratorijās, lai nodrošinātu efektivitāti un patērētāju drošību (efektivitātes testus, bioloģiskās noārdīšanās izmēģinājumus).  

Vai ķīmiskie tīrīšanas līdzekļi var būt kaitīgi veselībai, jautājām sociālajos tīklos strauji popularitāti guvušajam 3. kursa studentam Matam Pileičikam.  Viņš izpētīja vairākus zinātniskos pētījumus, lai noskaidrotu, kā tīrot mājas pasargāt veselību. Lasi un uzzini vairāk!

Matas, tu esi izanalizējis ne vienu vien zinātnisku avotu par mājas tīrīšanas līdzekļu ietekmi uz veselību. Pastāsti, kāda, saskaņā ar pētījumiem, varētu būt šī ietekme?

Daudzi no mums tīrību mājās saista ar svaigu aromātu un mirdzošām virsmām. Tomēr 2024. gadā publicēts plašs pētījumu apskats atklāja to, par ko mēs reti aizdomājamies: tīrīšanas līdzekļi var kļūt par galveno gaisa piesārņojuma avotu mūsu mājās.  Lai gan tīrām, lai noņemtu netīrumus un mikrobus, ķīmiskie līdzekļi gaisā un uz virsmām atstāj daudz vielu, kas var kaitēt mūsu veselībai.

Kāpēc gaisa kvalitāte mājās var būt kaitīga?

Zinātnieku komanda konstatēja, ka tīrīšanas līdzekļi ne tikai paši izdala spēcīgas smaržas un tvaikus, bet arī tajos esošās vielas (piem., terpēni) reaģē ar telpā esošo gaisu. Šīs reakcijas laikā veidojas jaunas vielas, kas kairina cilvēku elpceļus.  

Kāpēc šīs vielas nonāk mūsu organismā?  

Ķīmiskās vielas visbiežāk nonāk mūsu organismā trīs veidos: mēs tās ieelpojam kopā ar gaisu, tās iesūcas caur ādu, kad pieskaramies mitrām, tikko notīrītām virsmām, vai arī, ar rokām pieskaroties tikko notīrītai virsmai un pēc tam ar roku pieskaroties mutei. Tas īpaši raksturīgi maziem bērniem.

Rakstā uzsvērts, ka bērni ir daudz jutīgāki pret ķīmiskajiem tīrīšanas līdzekļiem nekā pieaugušie. Tam ir vairāki vienkārši iemesli: 

• Bērni elpo biežāk, tāpēc, rēķinot uz ķermeņa svaru, viņu organisms saņem lielāku ķīmisko vielu devu.  
• Ķīmiskās vielas bieži uzkrājas pie grīdas, kur tās nonāk tiešā saskarē ar bērnu ādu.
• Bērni bieži aiztiek dažādus priekšmetus un pēc tam liek rokas mutē, tādējādi tieši norijot ķīmisko vielu atlikumus.

Kuri tīrīšanas līdzekļi visvairāk kaitē elpceļiem?

Pētījumu dati rāda, ka izsmidzināmie tīrīšanas līdzekļi rada vislielāko kaitējumu elpceļiem. Kad izsmidzinām tīrīšanas līdzekli uz logiem vai vannasistabas virsmām, gaiss piepildās ar sīkiem pilieniem (aerosoliem), kas nonāk dziļi plaušās.

Ir konstatēts, ka regulāra izsmidzināmo līdzekļu lietošana mājās var ne tikai palielināt astmas attīstības risku, bet arī apgrūtināt elpošanu cilvēkiem, kuri jau slimo ar astmu, un izraisīt citas elpošanas problēmas.  

Vai vari padalīties ar praktiskiem un vienkāršiem padomiem, kā droši parūpēties par mājas tīrību?

Lai māju iztīrītu droši, nav jāatsakās no visiem tīrīšanas līdzekļiem, taču ir vērts mainīt dažus ieradumus, ko iesaka zinātnieki:

• Izvēlies drošākus līdzekļus. Ja vari, izsmidzinātāju vietā izvēlies šķidros tīrīšanas līdzekļus, kurus lej tieši uz sūkļa. Tāpat ieteicams izvairīties no līdzekļiem, kuros ir daudz smaržvielu, jo šīs vielas var pārvērsties par veselībai kaitīgiem formaldehīdiem. Savukārt Amerikas plaušu asociācija iesaka vispār neizmantot gaisa atsvaidzinātājus.  
• Īstais laiks mājas tīrīšanai. Vislabāk tīrīt vai uzkopt tad, kad mājās nav citu ģimenes locekļu, īpaši bērnu. Zinātnieki iesaka pabeigt tīrīšanas darbus vismaz 5 stundas pirms cilvēki sāk uzturēties telpā, lai vielas varētu pazust no apkārtējās vides.  
• Ventilācija ir obligāta. Tas ir vienkāršākais veids, kā sevi pasargāt. Atver logus un durvis ne tikai tīrīšanas laikā, bet arī kādu brīdi pēc tam. Ja izmanto spēcīgākus līdzekļus, ventilācijai jābūt vēl intensīvākai. Nekad nelieto stiprus tīrīšanas līdzekļus mazās, noslēgtās telpās, kur nav loga vai ventilācijas.  

• Izmanto aizsarglīdzekļus. Lai gan tas var šķist sīkums, cimdi ir ļoti svarīgi. Tie pasargā no ķīmisko vielu uzsūkšanās caur ādu. Ja tīri ļoti noslēgtā vietā vai izmanto stipri tvaicējošus līdzekļus, ir vērts uzlikt arī aizsargmasku vai respiratoru.  
• Kārtība pēc tīrīšanas. Kad esi pabeidzis darbu, visas lupatas un tīrīšanas līdzekļus uzreiz iznes ārā no istabas. Pat novietoti stūrī, atvērtie vai mitrie tīrīšanas līdzekļi turpina izdalīt tvaikus gaisā.  

Parūpējies par savu un tuvinieku veselību – izmanto zinātnieku ieteikumus. Atklāj „Etamine du Lys“ līdzekļus un parūpējies par drošu tīrību mājās!

Avoti

Salonen, H., Salthammer, T., Castagnoli, E., Täubel, M. un Morawska, L. (2024). Cleaning products: Their chemistry, effects on indoor air quality, and implications for human health. Environment International, 190, 108836. https://doi.org/10.1016/j.envint.2024.108836 

American Lung Association.  Cleaning Supplies and Household Chemicals.  https://www.lung.org/clean-air/indoor-air/indoor-air-pollutants/cleaning-supplies-household-chem

Meesters JAJ, Nijkamp MM, Schuur AG u.c. (2018) Cleaning Products Fact Sheet: Default parameters for estimating consumer exposure: Updated version 2018 [Internet]. Bilthoven (NL): National Institute for Public Health and the Environment.  https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK561663/