Tas, ko liekam uz galda, var noteikt bērna ēšanas paradumus un veselību

Kā jau no agras bērnības veidojas veselībai svarīgi uztura, kustību, atpūtas un ikdienas režīma paradumi? Lasi un uzzini, kā bērnam augot mainās viņa uztura un fizisko aktivitāšu vajadzības, kādas ir biežākās kļūdas, ko vecāki pieļauj bērnu ēdināšanā, kā no tām izvairīties un kādi uztura bagātinātāji var jēgpilni papildināt bērna ēdienkarti.

Ko jaunākie pētījumi liecina par bērnu un pusaudžu fizisko stāvokli un dzīvesveidu?

Visvairāk satrauc bērnu fiziskās aktivitātes samazināšanās. Bērni kustas arvien mazāk, tāpēc pasliktinās viņu fiziskās spējas, un laika gaitā palielinās liekā svara, sirds un asinsvadu slimību, 2. tipa cukura diabēta un citu veselības traucējumu risks.

Turklāt pētījumi liecina, ka bērni, kuri bērnībā nav pietiekami fiziski aktīvi, vēlāk dzīvē biežāk neatbilst militārajam dienestam nepieciešamajām fiziskās sagatavotības prasībām. Ilgtermiņā šī problēma var negatīvi ietekmēt ne tikai sabiedrības veselību un labklājību, bet arī palielināt finansiālo slogu valstij vai pat radīt izaicinājumus valsts drošībai.

Tomēr pētījumos redzami arī pozitīvi pavērsieni – arvien vairāk bērnu tiek mudināti apmeklēt sporta pulciņus, un vecāki rāda piemēru, paši kustoties aktīvāk nekā iepriekš.

Kad sāk veidoties svarīgākie bērna veselības paradumi – uzturs, kustības, miegs un ikdienas higiēna? Kādu ietekmi atstāj vecāku piemērs?

Svarīgākie bērna veselības paradumi sāk veidoties jau zīdaiņa vecumā, un to pamatus vēl grūtniecības laikā veido topošās māmiņas dzīvesveids – viņas uzturs, fiziskās aktivitātes, atpūta un kaitīgie ieradumi.

Ja bērns jau no mazotnes ir pieradināts ēst dārzeņus, mājputnu gaļu, zivis un citus veselībai draudzīgus produktus, visticamāk, arī pieaudzis viņš izvēlēsies pilnvērtīgāku uzturu. Tas pats attiecas uz saldumiem un stipri pārstrādātiem pārtikas produktiem – ja bērns tos ēd bieži, ar laiku šos ieradumus mainīt var būt daudz grūtāk.

Ļoti svarīgi ir arī tas, kāds ēdiens bērnam ir visvieglāk pieejams, jo visbiežāk viņš našķojas ar to, ko atrod mājās vai redz uz galda. Diemžēl bieži tie ir saldumi, cepumi un citi produkti ar veselībai ne tik labvēlīgu sastāvu. Ja mājās bērnam būtu viegli pieejamas burkānu standziņas, tomāti, gurķi vai dažādi augļi, visticamāk, tie būtu viņa biežākā izvēle.

Maz ticams, ka bērns izvēlēsies salātus, ja vecāki tajā pašā laikā ēd picu. Tāpēc vecāku piemērs un ikdienas uzvedība ir ārkārtīgi svarīga. Protams, ik pa laikam drīkst palutināt sevi ar saldumiem, taču vislabāk tos gatavot mājās vai izvēlēties uzticamu ražotāju produktus – bioloģiskus, dabīgus, ar īsu un skaidru sastāvu, bez pievienota cukura un mākslīgām piedevām.

Kādas ir visbiežākās uztura kļūdas, ko pirmsskolas un skolas vecuma bērnu ēdināšanā pieļauj vecāki? Kā nodrošināt daudzveidīgu un pilnvērtīgu uzturu savam bērnam, neapgrūtinot ikdienas dzīvi?

Lielākās problēmas ir vecāku lielais noslogojums un nepareizi saliktas prioritātes. Bērna uzturam, fiziskajām aktivitātēm un psihoemocionālajai labsajūtai jābūt vienām no svarīgākajām ģimenes prioritātēm, jo no tā ir atkarīga bērna veselība nākotnē. Pastāvīgās steigas dēļ vecāki bieži izvēlas ātri pagatavojamus ēdienus un pusfabrikātus, pietrūkst laika gatavot mājās un rūpīgāk izvērtēt produktu sastāvu.

Tomēr ir svarīgi atrast laiku, lai mierīgi pagatavotu ēdienu, sagatavotu to nākamajai dienai un, vēl labāk, šajā procesā iesaistītu arī bērnus. Kopīgi gatavojot, vecāki var izskaidrot, kāpēc izvēlas konkrētus produktus, kāpēc ir vērts lietot mazāk pievienotā cukura un uzturā iekļaut vairāk bioloģisku pilngraudu produktu, augļu un dārzeņu. Pilnvērtīgs uzturs ar pietiekamu olbaltumvielu, vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu daudzumu ir svarīgs gan bērniem, gan pieaugušajiem. Vissvarīgākais princips – daudzveidība un vēlreiz daudzveidība.

Tuvojoties mācību gadam, kādas uzkodas un dzērienus bērniem ir vērts izvēlēties? Kam pievērst uzmanību uz gatavas uzkodas etiķetes?

Vērtīgākās uzkodas ir tās, kas gatavotas mājās. Tomēr, izvēloties jau gatavas uzkodas, ir svarīgi pievērst uzmanību to sastāvam un dot priekšroku kvalitatīviem, dabīgiem produktiem bez pievienota cukura, liekas sāls, krāsvielām un aromatizētājiem. Kad nav laika gatavot, bērniem var piedāvāt viņu iecienītos 100% augļu biezeņus, kuru plaša izvēle pieejama LIVIN interneta veikalā.

Kā papildu našķi uzkodu kastītēs var ielikt arī augļu un ogu strēmelītes vai speltas miltu cepumus, kas saldināti ar agaves sīrupu un datelēm. Ļoti svarīgi bērnu uzkodas regulāri mainīt un nodrošināt uztura daudzveidību, un galvenajam ikdienas bērnu dzērienam būtu jābūt ūdenim.

Starp citu, vecākiem jāpievērš uzmanība ne tikai tam, ko bērni ēd, bet arī tam, kur ēdiens tiek glabāts. Uzkodu kastītēm un pudelēm jābūt piemērotām saskarei ar pārtiku, tāpēc, tās iegādājoties, svarīgi pārbaudīt marķējumu un izvēlēties uzticamu ražotāju produkciju. Jāizvairās no izstrādājumiem, no kuriem kaitīgās vielas var nonākt uz bērna ādas, pārtikā vai dzērienos un līdz ar to – arī organismā.

Vislabāk izvēlēties drošas, ilgtspējīgas, izturīgas, viegli mazgājamas un ātri žūstošas kastītes un pudeles – to higiēna ir ārkārtīgi svarīga. Piemēram, bērniem lieliski der nerūsējošā tērauda "24Bottles" pudelītes ar salmiņu – tas ir izturīgs un ilgtspējīgs risinājums, bet uzkodām labi izvēlēties rotaļīgas nerūsējošā tērauda pusdienu kastītes.

Kā bērnam augot mainās viņa nepieciešamība pēc fiziskām aktivitātēm – no brīvas kustības un aktīvām rotaļām bērnībā līdz organizētam sportam?

Daudziem tas varētu būt jaunums, taču Pasaules Veselības organizācija ir izstrādājusi fizisko aktivitāšu ieteikumus bērniem jau no dzimšanas brīža. Jau zīdainim vajadzētu kustēties atbilstoši savām spējām, likt viņu uz vēdera un tamlīdzīgi. No viena gada vecuma bērniem ieteicams vismaz 3 stundas dienā pavadīt fiziskās aktivitātēs.

Tātad fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas visu mūžu – jau no pašas dzimšanas. Protams, zīdaiņa vecumā un agrā bērnībā par to ir jārūpējas vecākiem. Ļoti svarīgs ir arī viņu pašu piemērs, tāpēc ir svarīgi kopā ar bērniem kustēties, spēlēties un staigāt.

Par organizētu sportu var sākt domāt aptuveni trīs gadu vecumā, taču sākumā vispiemērotākas ir vispārējas nodarbības – vingrošana, dejas vai peldēšana. Ar konkrētiem sporta veidiem ieteicams sākt apmēram no sešu gadu vecuma. Tomēr ļoti svarīgi ņemt vērā paša bērna pašsajūtu: daži jaunām kustībām un dažādiem izaicinājumiem ir gatavi jau piecu gadu vecumā, bet citi – tikai septiņu gadu vecumā vai vēlāk.

Svarīgi bērnu vērot un nebaidīties izmēģināt citu pulciņu, ja iepriekšējais viņam nebija piemērots. Pietiek ar 2-3 organizētām sporta nodarbībām nedēļā, taču arī pārējās dienās bērnam jānodrošina iespējas brīvi kustēties – spēlēties pagalmā, pavadīt laiku ar draugiem vai aktīvi atpūsties kopā ar vecākiem.

Kā ģimenei samazināt pie ekrāniem pavadīto laiku? Kā mudināt bērnus vairāk kustēties arī ārpus sporta pulciņiem?

Ģimenē ir ļoti svarīgi vienoties par skaidriem noteikumiem un tiem sekot visiem – ne tikai bērniem, bet arī vecākiem. Piemēram, var vienoties, ka telefonus mājās lieto ne vairāk kā 1–2 stundas dienā. Bērnam ir grūti saprast, kāpēc viņš nedrīkst ēst čipsus vai nepārtraukti skatīties telefonā, ja vecāki dara tieši to pašu. Tas pats attiecas arī uz citiem kaitīgiem ieradumiem – nepietiek tikai pateikt bērnam, ka smēķēšana ir neveselīga, ja smēķē paši vecāki.

Jau no agras bērnības ir svarīgi veidot patīkamas ģimenes ikdienas tradīcijas. Piemēram, katru vakaru vienā un tajā pašā laikā vakariņot kopā bez telefoniem un televizora. Sarunāties, dalīties dienas iespaidos un veidot kopīgus plānus. Tas ir vienkārši, neko nemaksā un pozitīvi ietekmē visu ģimeni. Redzot šādu piemēru, bērni iemācās novērtēt kopā pavadīto laiku un, visticamāk, dabiski vēlēsies mazāk laika pavadīt pie ekrāniem, bet vairāk – ar ģimeni, draugiem un īstajā, nevis virtuālajā pasaulē.

Runājot par bērnu izturību pret slimībām un imūnsistēmas atbalstīšanu, visbiežāk domājam par uzturu un vitamīniem. Kādus uztura bagātinātājus būtu vērts izvēlēties bērniem?

Runājot par bērnu imūnsistēmu, pirmais solis ir pārmaiņas ikdienas dzīvesveidā. Svarīgi mazināt stresu, ievērot sabalansētu uzturu, pietiekami gulēt un ikdienā iekļaut fiziskās aktivitātes. Nav noslēpums, ka bērni ne vienmēr labprāt ēd zivis, un arī zivju kvalitāte ne vienmēr ir vislabākā, tāpēc bērnu ēdienkarti ir vērts papildināt ar kvalitatīvām omega-3 taukskābēm vai zivju eļļu. Pēc vajadzības var lietot arī labās baktērijas, multivitamīnu kompleksus, D vitamīnu un magniju.

Tomēr ieteicams sākt ar asins analīzēm. Tad būs skaidrs, kādu vielu bērniem trūkst, un, konsultējoties ar mediķiem, varēs izveidot ar pētījumiem un analīžu rezultātiem pamatotu uztura bagātinātāju lietošanas rutīnu. Uztura bagātinātāji jāizvēlas atbildīgi – tikai kvalitatīvi, no uzticamiem ražotājiem un ar pēc iespējas mazāk piemaisījumiem. Tā kā bērniem bieži labāk patīk aromatizēti uztura bagātinātāji, ir svarīgi izvēlēties tādus, kuru ražošanā izmantotas dabīgas garšas un aromatizētāji.

Bērna veselība un laba pašsajūta sākas ar ikdienas ģimenes paradumiem – sabalansētu uzturu, kustībām, kvalitatīvu atpūtu un vecāku rādīto piemēru. Tad aicinām sākt ar vienkāršām pārmaiņām: uz galda esošos saldumus aizstājiet ar dažādu krāsu augļiem un dārzeņiem, bet pēc šī raksta izlasīšanas jau šovakar dodieties pastaigā kopā ar visu ģimeni. Pat nelieli, bet konsekventi soļi ar laiku palīdz izveidot veselīgākus bērnu paradumus.