Profesora A. Emeljanova padomi imunitātes stiprināšanai

Viļņas Universitātes Medicīnas fakultātes Veselības zinātņu institūta profesors Arūnas Emeljanovs dalās padomos par to, kā dabiski stiprināt imunitāti un kādus uztura bagātinātājus izvēlēties, ja tie ir nepieciešami. Lasi un uzzini vairāk!

Kā mūsdienu dzīvesveids, uzturs, stress un miega trūkums, kas to bieži pavada, ietekmē mūsu imūnsistēmu?

Pirmkārt, es ieteiktu mainīt šādu dzīvesveidu. Samazināt stresu, sabalansēt savu uzturu, gulēt vismaz 7 stundas un, protams, iekļaut fiziskās aktivitātes savā ikdienas rutīnā. Dzīvesveida komponenti, piemēram, hronisks stress, slikts uzturs, miega trūkums, ir tieši saistīti ne tikai ar imūnsistēmu, bet arī ar visa organisma labsajūtu kopumā.

• Stress. Ja tas ir īslaicīgs – tas ir labi, organisms mobilizējas, lai to pārvarētu, un tas arī viss, bet ja stress ir ilgstošs – tad tas nav labi: tas nomāc mūsu imūnsistēmu, kas palielina dažādu slimību – ne tikai infekcijas, bet arī sirds un asinsvadu slimību – attīstības risku vai pat veicina vēža šūnu parādīšanos.
• Uzturs. Iespējams, būtiskākā sastāvdaļa, kas stiprina (vai vājina) mūsu imunitāti. Pārtika nodrošina organismu un tādējādi arī imūnsistēmu ar vitamīniem, mikroelementiem, šķiedrvielām un olbaltumvielām, kas veicina imūno šūnu ražošanu.
• Miegs. Tāpat svarīgs ir ne tikai miega ilgums, bet arī tā kvalitāte. Ja šie parametri ir līdzsvaroti, mums būs spēcīga imūnsistēma, un ķermenis atjaunosies miega laikā.

Kādi ir dabiskie veidi, kā stiprināt imunitāti? Kā stiprināt imunitāti katru dienu?

Ļoti svarīga ir ar veselību saistītā uzvedība – tas, kas ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Piemēram, vai izvēlēsies pārstrādātu gaļu vai īstu, dabīgu gaļu; sintētisku augļu sulu vai īstu ābolu. Iesaku izvēlēties pēc iespējas vairāk dabīgu, svaigu un daudzveidīgu pārtikas produktu.

Runājot par imunitāti, augļu un dārzeņu izvēlei jābūt pēc iespējas daudzveidīgākās krāsās un pēc iespējas spilgtākās, jo tie satur visvairāk antioksidantu, kas ir ārkārtīgi svarīgi organismam cīņā pret brīvajiem radikāļiem, kas kaitē mūsu organismam un veicina novecošanos. Un gluži pretēji – slikti ieradumi arī ir mūsu uzvedības rezultāts. Smēķēšana kaitē imunitātei, arī alkohols, nemaz nerunājot par dažādām psihotropām vielām – tās vienkārši vājina imūnsistēmu.

Ļoti svarīgs faktors imunitātes uzlabošanā ir fiziskās aktivitātes. Tās pozitīvi stimulē ķermeni, uzlabo asinsriti un tādējādi palielina imūnšūnu cirkulāciju visā organismā. Vēl viens aspekts – norūdīšanās. Tomēr šeit ir viens "bet". Ja sāksi rūdīties vasarā, lieliski, tad varēsi peldēties vēsākā ūdenī arī ziemā. Tomēr, ja ziemā pēkšņi leksi āliņģī, tas nenāks par labu veselībai.

Sāc jau tagad, negaidi pirmdienu, nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm (katru dienu noej vismaz 7000 soļu), sabalansē uzturu (un nepārēdies), atsakies no sliktiem ieradumiem, pēc iespējas samazini stresa faktorus un pakāpeniski norūdi sevi.

Dzīvesveids ir ļoti svarīgs, bet kā vēl mēs varam papildus palīdzēt savai imūnsistēmai? Vai ir iespējams visus vitamīnus un minerālvielas iegūt tikai no pārtikas?

Visi vitamīni un minerālvielas ir nepieciešami organisma normālai darbībai. Tomēr starp visbiežāk sastopamajiem trūkumiem ir D vitamīns, C vitamīns un cinks. Protams, A un B vitamīni, selēns, dzelzs un taukskābes ir ļoti svarīgas imunitātei. Ideālā pasaulē visas šīs vielas varētu iegūt tikai no pārtikas, bet mūsdienu pasaulē to ir ļoti grūti izdarīt.

Arvien vairāk tiek uzsvērta D vitamīna sniegtā priekšrocība imunitātes stiprināšanā. Kāds ir labākais D vitamīns un kā to lietot?

Jā, D vitamīns ir ļoti svarīgs spēcīgai imunitātei. To ieteicams lietot kopā ar K2 vitamīnu, jo šie vitamīni darbojas sinerģiski: D vitamīns palielina kalcija uzsūkšanos, bet K2 palīdz to novadīt uz kauliem un zobiem. Kad vajadzētu lietot D vitamīnu? Šo vitamīnu ieteicams lietot kopā ar taukus saturošu pārtiku, lai nodrošinātu labu uzsūkšanos.

Dzelzs deficīts organismā – kā to atpazīt un atjaunot?

Tieši tā – dzelzs trūkst daudziem cilvēkiem, arī man. Ir svarīgi zināt, ka dzelzs slikti uzsūcas, ja to lieto kopā ar kafiju vai tēju, kā arī ar olām vai piena produktiem (sieru, jogurtu utt.). Vislabāk dzelzi lietot ar ūdeni (var lietot arī ar sulu) un vismaz 30 minūtes pirms un pēc tam izvairīties no ēdiena vai dzērieniem.

Kāpēc ne visi uztura bagātinātāji darbojas vienādi?

Cilvēki pieļauj daudz kļūdu, lietojot vitamīnus un minerālvielas. Dažreiz tie tiek lietoti pārmērīgās devās vai neievērojot ražotāja norādījumus. Piemēram, A, D, E un K vitamīni ir taukos šķīstoši, tāpēc tos ieteicams lietot kopā ar taukus saturošu maltīti. Vēl viena problēma ir uztura bagātinātāji no nezināmiem ražotājiem. Cilvēki izdara savu izvēli, neizrādot nekādu interesi vai neizvērtējot primāro informāciju, tāpēc pastāv liels risks ne tikai iegūt mazāku efektu, bet arī nodarīt sev pāri. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties labi zināmus uztura bagātinātājus, kas reģistrēti Eiropas Savienībā.

Es pats izvēlos pārbaudītus, pieredzējušus zīmolus, kas visbiežāk ražoti Eiropā. Mani interesē to sastāvs, dabīgums, ilgtspējība. Man ir svarīgi, lai produkts būtu pēc iespējas dabīgāks, bez liekām piedevām, krāsvielām vai garšas pastiprinātājiem. Es pievēršu uzmanību arī ražotāju vērtībām.

Kā vērtējat pašreizējo bērnu veselības situāciju Lietuvā?

Pētījumi liecina, ka mūsdienu bērni ir lielāki, bet fiziski vājāki nekā viņu vecāki bija bērnībā, kas nākotnē radīs veselības problēmas. Mūsu pētījumi liecina, ka kopš Lietuvas neatkarības atgūšanas skolēnu izturība, spēks un elastība katru desmitgadi ir samazinājusies. Diemžēl bērnu fiziskā aktivitāte joprojām pakāpeniski samazinās.

Iepriecina tas, ka daži rādītāji, piemēram, sporta klubu apmeklējums, uzlabojas. Ceru, ka tuvākajā nākotnē bērnu fiziskā aktivitāte palielināsies, un līdz ar to uzlabosies arī viņu veselība. Tomēr "sēdēšana" ar telefonu joprojām ir liels izaicinājums. Jo mazāk laika bērni pavada pie telefoniem, jo ​​vairāk viņi kustas. Tā ir ne tikai skolu, bet arī vecāku atbildība.

Kā ieteiktu stiprināt bērnu un pusaudžu imunitāti? Vai bērniem labāk lietot multivitamīnu kompleksus vai atsevišķas vielas?

Būtībā – tas pats, kas pieaugušajiem: fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs, dažreiz – uztura bagātinātāji (piemēram, omega-3, C, D vitamīni utt.). Ļoti svarīga ir arī socializācija – komunikācija ar vienaudžiem, kas uzlabo emocionālo stāvokli, mazina stresu un pozitīvi ietekmē imunitāti. Tomēr es ieteiktu augstas kvalitātes vitamīnu kompleksus kā preventīvu līdzekli, bet ne pastāvīgi, ievērojot pārtraukumus. Vērts veikt arī asins analīzes – tās palīdzēs precīzi noteikt, kādi vitamīni un minerālvielas trūkst bērnam, un izvēlēties pareizos uztura bagātinātājus.

Ko novēlētu cilvēkiem, kuri vēlas apzināti rūpēties par savu imunitāti katru dienu?

Sākt visu TAGAD. Ne pirmdien, ne no mēneša sākuma, bet tagad. Pavadīt vairāk laika svaigā gaisā, vairāk staigāt, lietot mazāk cukura, atteikties no saldinātiem gāzētiem dzērieniem un pārstrādātas gaļas, iekļaut uzturā vairāk dārzeņu un biežāk izvēlēties zivis, balto gaļu un pākšaugus. Un neaizmirst, ka dzīve nesastāv tikai no darba: satiecieties ar draugiem, ģimeni, socializējieties, apmeklējiet teātri vai izstādi, biežāk zvaniet vecākiem un vecvecākiem.

Avoti:

Pasricha SR, Tye-Din J, Muckenthaler MU, Swinkels DW. Iron deficiency. Lancet. 2021 Jan 16;397(10270):233-248. doi: 10.1016/S0140-6736(20)32594-0.

Ni S, Yuan Y, Kuang Y, Li X. Iron Metabolism and Immune Regulation. Front Immunol. 2022 Mar 23;13:816282. doi: 10.3389/fimmu. 2022.816282.

Frost JN, Drakesmith H. Iron and the immune system. Nat Rev Immunol. 2025 Dec;25(12):885-899. doi: 10.1038/s41577-025-01193-y.

Ao T, Kikuta J, Ishii M. The Effects of Vitamin D on Immune System and Inflammatory Diseases. Biomolecules. 2021 Nov 3;11(11):1624. doi: 10.3390/biom11111624.

Wimalawansa SJ. Infections and Autoimmunity-The Immune System and Vitamin D: A Systematic Review. Nutrients. 2023 Sep 2;15(17):3842. doi: 10.3390/nu15173842.

Brown G, Marchwicka A, Marcinkowska E. Vitamin D and immune system. Adv Food Nutr Res. 2024; 109:1-41. doi: 10.1016/bs.afnr. 2023.12.001.

Gasmi A., Bjørklund G., Peana M., Mujawdiya PK., Pivina L., Ongenae A., Piscopo S., Severin B. Phosphocalcic metabolism and the role of vitamin D, vitamin K2, and nattokinase supplementation. Crit Rev Food Sci Nutr. 2022;62(25):7062–7071. doi: 10.1080/10408398.2021.1910481.