Imunitāte – ceļvedis organisma aizsardzībai un stiprināšanai

Kas īsti ir imunitāte, kā atpazīt, ka tā ir novājināta, un ko darīt, lai to stiprinātu? Rakstā atradīsi atbildes uz šiem jautājumiem.

Kas ir imunitāte?

Imunitāte ir organisma aizsardzības mehānisms pret dažādiem vīrusiem, baktērijām, infekcijām, svešķermeņiem un citām kaitīgām vielām. Šo aizsardzību nodrošina imūnsistēma – sarežģīta sistēma, ko veido specializētas šūnas, audi un orgāni visā ķermenī (piemēram, limfmezgli, aizkrūts dziedzeris, liesa, u.c.). Imūnsistēmas “labās” šūnas spēj atpazīt organismā “ienaidnieku” (piemēram, slimības ierosinātāju) un iznīcināt to. Šī cīņa izpaužas ar mums pazīstamiem simptomiem – piemēram, drudzi vai iesnām, kas patiesībā liecina, ka organisms strādā, lai uzveiktu iebrucējus.

Imūnsistēma iedalās divos galvenos  veidos: iedzimtajā (dabiskajā) un iegūtajā imunitātē. Iedzimto imunitāti cilvēks pārmanto ģenētiski – tās pamatā ir iedzimtas bioloģiskas īpatnības un vispārēji aizsargmehānismi (piemēram, āda un gļotādas kā fiziskas barjeras). Savukārt, iegūtā imunitāte veidojas dzīves laikā, organismam saskaroties ar slimību ierosinātājiem vai vakcīnu veidā “iemācoties” tos atpazīt. Iegūtā imunitāte nodrošina specifisku aizsardzību – pēc izslimotas infekcijas vai vakcinācijas imūnsistēma atceras konkrēto vīrusu vai baktēriju un nākamreiz spēj reaģēt daudz ātrāk un efektīvāk.

Kā varu zināt vai mana imunitāte ir stipra?

Ikviens no mums mēdz saaukstēties vai saslimt ar vīrusu, taču kā saprast, vai imunitāte strādā nepilnvērtīgi? Te būs vairākas pazīmes, kas var norādīt uz novājinātu imunitāti:

• Biežas infekcijas. Ja pieaugušam cilvēkam ļoti bieži atkārtojas saaukstēšanās vai citas augšējo elpceļu infekcijas (piemēram, vairāk nekā 4–6 reizes gadā), tā ir nopietna norāde, ka imūnsistēma varētu būt novājināta. Arī biežas aukstumpumpas (herpes vīrusa izraisītas) gandrīz vienmēr signalizē par imunitātes problēmām.
• Ilga atveseļošanās pēc slimībām. Vājinātas imunitātes gadījumā tipiska slimība var ievilkties krietni ilgāk nekā parasti. Piemēram, ilgstoša slimošana – ja simptomi nepāriet nedēļu un ilgāk, vai parastā ārstēšana (piemēram, antibiotiku kurss bakteriālas infekcijas gadījumā) neiedarbojas efektīvi. 

• Pastāvīgs nogurums un nespēks. Ja jūtaties hroniski noguris, vājš, it īpaši no rītiem, pat ievērojot veselīgu miega režīmu, tas var būt signāls par imūnsistēmas problēmām. Protams, nogurumam var būt daudz citu iemeslu, kuru gadījumā ieteicams konsultēties ar ārstu. 
• Ādas problēmas. Āda ir mūsu pirmais aizsardzības orgāns pret mikrobiem, tāpēc tās stāvoklis nereti atspoguļo imūnsistēmas stiprumu. Piemēram, sausa, niezoša, apsārtusi āda vai hroniskas ādas slimības (piemēram, ekzēma) var liecināt par iekaisumu organismā un pavājinātu imunitāti. Tāpat arī brūces, kas sadzīst ļoti lēni, un bieži mutes vai smaganu iekaisumi var būt brīdinājuma signāli. 
• Gremošanas traucējumi. Vēdera un zarnu veselībai ir cieša saistība ar imunitāti. Ja novērojami hroniski gremošanas traucējumi, tas var norādīt uz disbalansu zarnu mikroflorā un līdz ar to uz novājinātu imūnsistēmu. Zarnu traktā mītošās labvēlīgās baktērijas pilda ļoti svarīgas funkcijas – tās palīdz cīnīties ar infekcijām, piedalās vitamīnu sintēzē.

Cik bieži ir normāli slimot?

Imunologi uzskata, ka pieaugušam cilvēkam ir normāli pārslimot vieglas elpceļu infekcijas (piemēram, saaukstēšanos) aptuveni 2 līdz 3 reizes 12 mēnešu laikā. Šādas epizodes pat var būt noderīgas imūnsistēmas “treniņam”, jo organisms iemācās atpazīt jaunus vīrusus.

Bērniem “normālas” slimošanas robežas ir plašākas. Mazs bērns, kura imūnsistēma vēl tikai nobriest, var slimot biežāk, un tas nebūt nenozīmē vāju imunitāti. Piemēram, pediatri norāda, ka pirmsskolas vecumā (īpaši uzsākot bērnudārza gaitas) bērns var izslimot pat 8–12 vīrusu infekcijas gadā, un tas tiek uzskatīts par normālu imunitātes attīstības procesu. Tas ir aptuveni reizi mēnesī – kolektīvā bērni saskaras ar daudz jauniem mikrobiem, un imūnsistēmai tas ir mācīšanās periods. Līdz ar vecumu bērna imunitāte kļūst spēcīgāka, un skolas gados slimošanas epizožu skaits parasti samazinās līdz 2–5 reizēm gadā.

Vai imunitātes stiprināšanai nepieciešami uztura bagātinātāji?

Mūsdienās aptiekās un veikalos pieejami neskaitāmi vitamīnu un uztura bagātinātāju kompleksi imunitātei. Vai tiešām tiem visiem ir jābūt mūsu ikdienā, lai uzturētu labu veselību? Īsā atbilde – ne vienmēr, bet bieži var noderēt.

Ja organisms katru dienu saņem visas nepieciešamās uzturvielas pietiekamā daudzumā ar pilnvērtīgu, daudzveidīgu uzturu, imūnsistēmai nevajadzētu trūkt “būvmateriālu” aizsardzības šūnu darbam. Tomēr reālajā dzīvē ne vienmēr izdodas visu nodrošināt tikai ar uzturu. Pētījumi rāda, ka mūsdienu pārtikas produktos vitamīnu un minerālvielu saturs mēdz būt zemāks nekā agrāk. Intensīvā lauksaimniecība, augsnes auglības samazināšanās, augļu un dārzeņu audzēšana siltumnīcās, kā arī produktu rūpnieciskā pārstrāde noved pie tā, ka pārtikas vērtība krītas. Tāpēc mērena, pārdomāta uztura bagātinātāju lietošana var palīdzēt aizpildīt robus uzturvielu “mozaīkā” un līdz ar to uzlabot imunitāti.

Svarīgākie vitamīni imunitātei. Lai imūnsistēma darbotos efektīvi, īpaši nozīmīgi ir daži vitamīni un minerālvielas:

• C vitamīns – antioksidants, kas palīdz šūnām cīnīties ar iekaisumiem un infekcijām.  
• D vitamīns – regulē imūnās šūnas un uztur to spēju adekvāti reaģēt uz draudiem; D vitamīns arī mazina pārmērīgu iekaisuma reakciju organismā. Interesanti, ka vairākās zinātniskās publikācijās konstatēts: cilvēkiem (t.sk. bērniem) ar D vitamīna trūkumu ir nosliece biežāk slimot ar dažādām infekcijām. Mūsu platuma grādos, kur saulaino dienu nav pārāk daudz, ārsti nereti iesaka lietot D vitamīnu papildu devā rudens-ziemas sezonā (un bērniem – visu gadu). 
• B grupas vitamīni – nepieciešami enerģijas vielmaiņai un nervu sistēmas darbībai, kas netieši sekmē arī normālu imūnās sistēmas funkcionēšanu. Īpaši izceļami B₆ un B₁₂ vitamīni, kā arī folskābe (B₉), kas piedalās jaunu imūnšūnu veidošanā.

Arī cinks, selēns, dzelzs un daudzas citas minerālvielas ir svarīgas imunitātei. Piemēram, cinks nepieciešams leikocītu darbībai un gļotādu veselībai; selēns – stipram antioksidatīvajam aizsardzības mehānismam šūnās. Ja analīzēs ir konstatēts kāds trūkums vai uzturs ir vienveidīgs, kvalitatīvi uztura bagātinātāji var nākt palīgā. 

Imunitāte ir mūsu sabiedrotais, kas nemanāmi strādā dienu un nakti, lai mūs pasargātu. Mēs paši varam daudz darīt, lai šo sabiedroto stiprinātu – sākot ar pilnvērtīgu uzturu, labu miegu un beidzot ar rūpēm par savu emocionālo labsajūtu. Cerams, ka šis pārskats Tevi iedvesmoja uz pozitīvām pārmaiņām savu aizsargspēju labā. Rūpēsimies par sevi un būsim veseli!