Kas īsti ir imunitāte, kā atpazīt, ka tā ir novājināta, un ko darīt, lai to stiprinātu? Rakstā atradīsi atbildes uz šiem jautājumiem.
Imunitāte ir organisma aizsardzības mehānisms pret dažādiem vīrusiem, baktērijām, infekcijām, svešķermeņiem un citām kaitīgām vielām. Šo aizsardzību nodrošina imūnsistēma – sarežģīta sistēma, ko veido specializētas šūnas, audi un orgāni visā ķermenī (piemēram, limfmezgli, aizkrūts dziedzeris, liesa, u.c.). Imūnsistēmas “labās” šūnas spēj atpazīt organismā “ienaidnieku” (piemēram, slimības ierosinātāju) un iznīcināt to. Šī cīņa izpaužas ar mums pazīstamiem simptomiem – piemēram, drudzi vai iesnām, kas patiesībā liecina, ka organisms strādā, lai uzveiktu iebrucējus.

Imūnsistēma iedalās divos galvenos veidos: iedzimtajā (dabiskajā) un iegūtajā imunitātē. Iedzimto imunitāti cilvēks pārmanto ģenētiski – tās pamatā ir iedzimtas bioloģiskas īpatnības un vispārēji aizsargmehānismi (piemēram, āda un gļotādas kā fiziskas barjeras). Savukārt, iegūtā imunitāte veidojas dzīves laikā, organismam saskaroties ar slimību ierosinātājiem vai vakcīnu veidā “iemācoties” tos atpazīt. Iegūtā imunitāte nodrošina specifisku aizsardzību – pēc izslimotas infekcijas vai vakcinācijas imūnsistēma atceras konkrēto vīrusu vai baktēriju un nākamreiz spēj reaģēt daudz ātrāk un efektīvāk.
Ikviens no mums mēdz saaukstēties vai saslimt ar vīrusu, taču kā saprast, vai imunitāte strādā nepilnvērtīgi? Te būs vairākas pazīmes, kas var norādīt uz novājinātu imunitāti:

Imunologi uzskata, ka pieaugušam cilvēkam ir normāli pārslimot vieglas elpceļu infekcijas (piemēram, saaukstēšanos) aptuveni 2 līdz 3 reizes 12 mēnešu laikā. Šādas epizodes pat var būt noderīgas imūnsistēmas “treniņam”, jo organisms iemācās atpazīt jaunus vīrusus.

Bērniem “normālas” slimošanas robežas ir plašākas. Mazs bērns, kura imūnsistēma vēl tikai nobriest, var slimot biežāk, un tas nebūt nenozīmē vāju imunitāti. Piemēram, pediatri norāda, ka pirmsskolas vecumā (īpaši uzsākot bērnudārza gaitas) bērns var izslimot pat 8–12 vīrusu infekcijas gadā, un tas tiek uzskatīts par normālu imunitātes attīstības procesu. Tas ir aptuveni reizi mēnesī – kolektīvā bērni saskaras ar daudz jauniem mikrobiem, un imūnsistēmai tas ir mācīšanās periods. Līdz ar vecumu bērna imunitāte kļūst spēcīgāka, un skolas gados slimošanas epizožu skaits parasti samazinās līdz 2–5 reizēm gadā.
Mūsdienās aptiekās un veikalos pieejami neskaitāmi vitamīnu un uztura bagātinātāju kompleksi imunitātei. Vai tiešām tiem visiem ir jābūt mūsu ikdienā, lai uzturētu labu veselību? Īsā atbilde – ne vienmēr, bet bieži var noderēt.
Ja organisms katru dienu saņem visas nepieciešamās uzturvielas pietiekamā daudzumā ar pilnvērtīgu, daudzveidīgu uzturu, imūnsistēmai nevajadzētu trūkt “būvmateriālu” aizsardzības šūnu darbam. Tomēr reālajā dzīvē ne vienmēr izdodas visu nodrošināt tikai ar uzturu. Pētījumi rāda, ka mūsdienu pārtikas produktos vitamīnu un minerālvielu saturs mēdz būt zemāks nekā agrāk. Intensīvā lauksaimniecība, augsnes auglības samazināšanās, augļu un dārzeņu audzēšana siltumnīcās, kā arī produktu rūpnieciskā pārstrāde noved pie tā, ka pārtikas vērtība krītas. Tāpēc mērena, pārdomāta uztura bagātinātāju lietošana var palīdzēt aizpildīt robus uzturvielu “mozaīkā” un līdz ar to uzlabot imunitāti.

Svarīgākie vitamīni imunitātei. Lai imūnsistēma darbotos efektīvi, īpaši nozīmīgi ir daži vitamīni un minerālvielas:

Arī cinks, selēns, dzelzs un daudzas citas minerālvielas ir svarīgas imunitātei. Piemēram, cinks nepieciešams leikocītu darbībai un gļotādu veselībai; selēns – stipram antioksidatīvajam aizsardzības mehānismam šūnās. Ja analīzēs ir konstatēts kāds trūkums vai uzturs ir vienveidīgs, kvalitatīvi uztura bagātinātāji var nākt palīgā.
Imunitāte ir mūsu sabiedrotais, kas nemanāmi strādā dienu un nakti, lai mūs pasargātu. Mēs paši varam daudz darīt, lai šo sabiedroto stiprinātu – sākot ar pilnvērtīgu uzturu, labu miegu un beidzot ar rūpēm par savu emocionālo labsajūtu. Cerams, ka šis pārskats Tevi iedvesmoja uz pozitīvām pārmaiņām savu aizsargspēju labā. Rūpēsimies par sevi un būsim veseli!