Augt bez alerģijām: ārstes padomi vecākiem

Bērnu alerģijas kļūst par arvien biežāku vecāku rūpi. Baltijas–Amerikas terapijas un ķirurģijas klīnikas ģimenes ārste Rita Seniūnaite stāsta, cik lielu nozīmi alerģijās spēlē ģenētika un cik – dzīvesveids, un dalās ar padomiem, kā alerģijas mazināt vai pat pilnībā no tām izvairīties.

Vai alerģijas tiešām ir "iedzimtas", vai arī mums vienkārši ir ērtāk tam noticēt? 

Ģenētisku noslieci uz alerģiju noliegt nevar. Ja vienam no vecākiem ir alerģija, pastāv apmēram 30 % iespēja, ka bērns to mantos. Ja ar alerģijām slimo abi vecāki, risks pieaug līdz pat 60 %. Tomēr pēdējo desmitgažu laikā novērotais alerģisko saslimšanu pieaugums pierāda, ka vainot tikai gēnus nevar. Liela nozīme ir dzīvesveida faktoriem – tie nosaka, cik izteikti izpaudīsies alerģija, kādi būs ārsta ieteikumi un kāda būs ārstēšanas taktika. Ārsta galvenais mērķis ir noskaidrot alerģijas cēloni un tikai tad izvēlēties atbilstošu ārstēšanu. Diemžēl nereti pacienti, noguruši no simptomiem, sāk ārstēties pašu spēkiem.

Vai tādā veidā daļu alerģiju mēs patiešām "radām" paši?

Tā var gadīties. Sterila vide ir nepieciešama operāciju zālēs, taču ikdienā tā nav dabiska. Pārāk sterila vide, kurā aug bērns, var kļūt par faktoru, kas palielina alerģisku slimību risku. Svarīgi ir arī citi aspekti: pārāk maza fiziskā aktivitāte, reti pavadīts laiks svaigā gaisā un bieža pārstrādātas pārtikas lietošana.

Vai alerģija nozīmē vāju imunitāti, vai tomēr – pārāk aktīvu organisma atbildes reakciju?

Daļēji var runāt gan par vienu, gan par otru. Un šeit ļoti svarīgi pieminēt zarnu un tās mikrobiotu – mikroorganismus, kas dzīvo organismā un uz ādas virsmas. To kvalitatīvais un kvantitatīvais līdzsvars uztur vielmaiņas, bioķīmiskos un imūnmodulējošos procesus, kas ir būtiski veselībai. No zarnu mikrobiotas ir atkarīga gremošanas funkcija, K un B grupas vitamīnu sintēze, labāka D vitamīna, dzelzs un kalcija uzsūkšanās un aizsardzība pret toksīniem un patogēniem mikroorganismiem. Imūnmodulējošā iedarbība ir viena no svarīgākajām mikrobiotas funkcijām.

Kad probiotikas ir pamatota izvēle?

Zarnu baktēriju daudzveidība un līdzsvars ir ārkārtīgi svarīgi. Sabalansēta mikrobiota samazina zarnu caurlaidību toksīniem un iekaisuma risku, uzlabo jutību pret insulīnu, palīdz uzturēt veselīgu gremošanu un vielmaiņu un var tieši ietekmēt alerģisko slimību gaitu.

Probiotiki parasti ir labs risinājums, taču to lietošanai jābūt regulārai un pietiekami ilgstošai. Pēc antibiotiku kursa probiotikas ieteicams lietot vismaz astoņas nedēļas, bet dažos gadījumos – pat trīs līdz sešus mēnešus. Pavasarī, sākoties sezonālajām alerģijām vai saasinoties atopiskajam dermatītam, bieži vien tiek ieteikti vēl garāki ārstēšanas kursi. Svarīgi pievērst uzmanību arī dzīvesveidam: pilnvērtīgam uzturam, kvalitatīvam miegam, sabalansētam darba un atpūtas režīmam, regulārām fiziskām aktivitātēm un stresa mazināšanai. 

Vai visas probiotikas ir vienādas?

Nē, noteikti ne. Vislielāko ieguvumu sniedz produkti, kuros apvienotas probiotikas, prebiotikas un postbiotikas. Probiotikas – dzīvas baktērijas, prebiotikas – augu izcelsmes šķiedrvielas, kas kalpo par barību labajām baktērijām, postbiotikas – bioloģiski aktīvas vielas, kas rodas baktēriju metabolisma laikā.

Visvērtīgākajiem produktiem raksturīgs īpaši ilgs dabiskās fermentācijas process, kurā augi, dārzeņi, augļi, ogas, sēnes un jūras aļģes tiek fermentēti vairākus gadus. Šajā laikā veidojas simtiem bioaktīvu savienojumu, tostarp īsās ķēdes taukskābes – acetāts, propionāts un butirāts, kas palīdz atjaunoties zarnu šūnām, pasargā no infekcijām, regulē apetīti un lipīdu vielmaiņu un atbalsta imūnsistēmas darbību. Fermentācijas laikā netiek izmantota termiskā apstrāde, tāpēc tiek saglabātas gan dzīvās baktērijas, gan vērtīgās uzturvielas.

Kāpēc daļa bērnu ar laiku "izaug" no alerģijām, bet citiem tās saglabājas visu mūžu? 

Visbiežāk, ievērojot ārstu ieteikumus un rūpējoties par bērna dzīvesveidu, alerģijas ar gadiem kļūst vājākas vai pat pilnībā izzūd. Retos, smagākos gadījumos tās var saglabāties visu dzīvi. Visos gadījumos liela nozīme ir sabalansētam uzturam, pietiekamam šķidruma daudzumam, regulārām fiziskām aktivitātēm, laikam dabā, līdzsvarotam mācību un atpūtas režīmam un drošai psihoemocionālai videi.

Bieži sakām, ka alerģija ir kā signāls – ko tad organisms mēģina pateikt?

Visbiežāk alerģija rosina pārskatīt dzīvesveidu un pievērst vairāk uzmanības veselībai. Dažkārt tas kļūst par sava veida dzīves projektu – apzināti rūpēties par savu organismu un censties katru dienu dzīvot iespējami kvalitatīvi.

Padalieties ar padomiem vecākiem, ko ir vērts zināt

• Svarīgi veicināt bērnu fizisko aktivitāti un biežu uzturēšanos svaigā gaisā.
• Tāpat vajadzētu nodrošināt pilnvērtīgu uzturu – pietiekamu augļu, dārzeņu un fermentēto produktu daudzumu.
• Ieteicams ierobežot pārstrādātas pārtikas un saldumu lietošanu.
• Svarīgi rūpēties par zarnu veselību. Ja tas ir nepieciešams, pēc antibiotiku lietošanas vai sezonālu alerģiju laikā var izvēlēties kvalitatīvas probiotikas.
• Vērts rūpēties par drošu, līdzsvarotu vidi, pietiekamu atpūtu, stresa mazināšanu un labvēlīgu psihoemocionālo klimatu.

Lai gan ģenētiska nosliece var palielināt alerģiju risku, to norisi un izpausmes lielā mērā nosaka ikdienas paradumi. Pilnvērtīgs uzturs, pietiekamas fiziskās aktivitātes, laiks svaigā gaisā, kvalitatīvs miegs un rūpes par zarnu mikrobiotu palīdz stiprināt organisma noturību. Ja tas ir nepieciešams, īpaši pēc antibiotiku kursa vai sezonālu alerģiju laikā, ir vērts izvēlēties produktus ar kvalitatīvām probiotikām, prebiotikām un postbiotikām. Dr. Ohhira® probiotikas vari ērti iegādāties LIVIN un Assorti by LIVIN fiziskajā veikalā un internetveikalā.